Organisma pH līmeņa uzturēšana ir saistīta ar skābju – bāzu līdzsvaru. Bet ko nozīmē zinātniskais termins “skābju – bāzu līdzsvars” un kā tu vari saglabāt šo līdzsvaru?

Kas ir skābju – bāzu līdzsvars?

Skābju – bāzu līdzsvars ir priekšnoteikums normālai vielmaiņas procesu norisei. Fermenti ir katalizatori, kas kontrolē visus mūsu vielmaiņas procesus. Tā kā to darbība ir atkarīga no pH līmeņa, to veiksmīgai darbībai ir nepieciešami īpaši pH apstākļi. Pat neliela pH līmeņa novirze var ierobežot fermentu darbību, izraisot funkcionālus vielmaiņas traucējumus. Tāpēc ir ļoti jārūpējas par to, lai fizioloģiskās pH vērtības būtu līmenī, tādējādi nodrošinot veiksmīgu vielmaiņas darbību.

Tāpēc normālas vielmaiņas procesu norises pamatā ir tieši skābju – bāzu līdzsvars.

Kā uzturēt pH vērtības pēc iespējas stabilākā līmenī?

Mūsu ķermeņa skābju – bāzu attiecību vajadzētu uztvert kā dinamisku līdzsvaru nevis nemainīgu sistēmu. Taisnība, ka skābju un bāzu daudzums mūsu organismā nemitīgi mainās. Tomēr pH līmeni dažādos orgānos un audu veidos, kā arī asinīs tas uztur noteiktās, šaurās robežās.

Fizioloģiskā pH vērtība

Kāda pH vērtība ir laba? Uz šo jautājumu nav viennozīmīgas atbildes, jo katram orgānam un vielmaiņas stadijai ir sava optimālā pH vērtība.

• Asinsplazma pH 7,35–7,45
• Kuņģa sula pH 1,2–3
• Žults pH 7,4–7,7
• Urīns pH 5–8
• Siekalas pH 6,8
• Sinoviālais šķidrums pH 7,4–7,8

Skābju – bāzu līdzsvaru var regulēt ar diētu

Skābju – bāzu attiecības regulēšana ir svarīga pH līmeņa stabilizēšanai asinīs. Šo attiecību ietekmē daudzi faktori. Pirmkārt, skābju – bāzu attiecību regulē barības vielas, ko sniedz mūsu uzturs, jo tās tiek metabolizētas kā skābe vai kā sārms. Bet ikreiz, kad elpojam vai nodarbojamies ar fiziskām aktivitātēm, mūsu šūnās kā enerģijas ražošanas atkritumi rodas skābe. Tas ietekmē pH līmeni asinīs. Lai izvairītos no skābes pārpalikuma uzkrāšanās, mūsu organismā automātiski norisinās dažādi regulēšanas procesi.

Ķermeņa regulēšanas mehānismi

Ja skābju – bāzu līdzsvars tiek izjaukts, organisma rīcībā ir dažādi mehānismi, ar kuru palīdzību tas līdzsvaru var atjaunot. Tie ietver paša organisma bufersistēmas, nieres un plaušas, saistaudus un kaulus.

Skābju – bāzu attiecības regulēšana, ko veic organisma bufersistēmas

Mūsu ķermenim ir spēcīga bufersistēma, kas palīdz regulēt skābju – bāzu attiecību. Šie buferi ir vielas, kas ķermeņa šķidrumus un šūnas pasargā no pēkšņām pH līmeņa izmaiņām, jo īpaši, stabilizējot pH vērtību asinīs. Īpaši svarīgas šīs bufersistēmas sastāvdaļas skābju – bāzu attiecības regulēšanai ir asinīs izšķīdušais bāziskais bikarbonāts un sarkanais asins pigments hemoglobīns.

Bikarbonāts var sasaistīties ar skābi, veidojot ogļskābi, kas sadalās ūdenī un oglekļa dioksīdā. Pēdējo mēs izelpojam caur plaušām. Tas ir ātrs un efektīvs veids, kā koriģēt pH vērtību asinīs. Cinks ir fermenta karboanhidrāzes kofaktors. Tie kopīgi ir atbildīgi par bikarbonāta veidošanos, kas nozīmē, ka ir svarīgi arī skābju – bāzu līdzsvara regulēšanai. Lai mūsu bufersistēmas regulāri atjaunotos, organismam ir nepieciešamas bāziskās minerālvielas, ko tas saņem ar pārtiku.