Ikviens, kurš cieš no migrēnas, zina, ka spēcīgajām un nogurdinošajām sāpēm ir atšķirīgs – nepanesamāks – raksturs nekā tām, kuras parasti sauc par galvassāpēm. Turklāt mokoša ir arī regularitāte, ar kādu šie atkārtotie „uzbrukumi“ apgrūtina dzīvi. Medikamenti var mazināt sāpes, bet tie nevar samazināt lēkmju biežumu un ilgumu. Viens no faktoriem, kas var veicināt migrēnas rašanos, ir magnija deficīts – un tāds ir daudziem no mums.

Jūs esat pacilātā noskaņojumā par vakarā pie jums plānoto ballīti, ilgi gaidīto koncertu vai grila vakaru ar draugiem. Bet, ja jūs, gatavojoties grila vakaram, pamanāt šīs pulsējošās sāpes deniņos, galvas labajā pusē, prieks ātri vien pazūd. Uzreiz rodas jautājums: “Vai esmu lietojis pietiekami daudz šķidruma?” Nekavējoties tiek veikti daži stiepjoši vingrinājumi kaklam, uz pieres tiek uzlikta auksta komprese. Bet, neskatoties uz visiem mēģinājumiem, migrēnas lēkmi nav iespējams apturēt. Un tā notiek ne pirmo reizi! Ja jūs tagad atcelsiet ballīti, jūsu draugi būs vīlušies, un arī jūs pats taču to tik ļoti gaidījāt. Vai jums šīs sajūtas ir zināmas?

Ja tā, tad jūs neesat viens: Saskaņā ar Vācijas federālo iestāžu ziņojumiem par iedzīvotāju veselību¹, no šāda veida galvassāpēm cieš 14,8% sieviešu un 6% vīriešu. Nav nekas neparasts, ka migrēnas slimniekiem sāpes un tipiskās blakusparādības turpinās vairākas dienas – nereti arī vairākas reizes mēnesī. Protams, ka tas var ietekmēt arī dzīves kvalitāti un garastāvokli. Migrēnas cēloņi joprojām nav pilnībā izpētīti; daudz kas liecina par pārāk lielu smadzeņu aktivitāti. Lēkmes izraisa dažādi faktori: Migrēnu var veicināt noteikti pārtikas produkti, hormonu svārstības, laikapstākļu izmaiņas vai miega trūkums, fiziska un garīga pārslodze. Ne no visiem šiem faktoriem iespējams izvairīties, tos nevar arī vienkārši izslēgt. Tātad, kas var palīdzēt? Mūsu padoms – magnijs!

Pirmkārt, liela nozīme ir apgādei ar minerālvielām

Cilvēkiem, kuriem ir migrēna, bieži vien ir ievērojami samazināts magnija saturs asinīs. Visticamāk, ka šis trūkums ietekmē migrēnas attīstību. Magnijs, ko mēs ar pārtiku visbiežāk uzņemam pārāk mazos daudzumos, piedalās stimulu pārnešanā no nerviem uz muskuļiem. Tas var palīdzēt nomierināt pārmērīgi aktīvas nervu šūnas, samazināt ķermeņa stresa hormonu izdalīšanos un uzlabot smadzeņu apgādi ar asinīm. Lai nodrošinātu organisma ikdienas vajadzību pēc magnija, Vācijas Uztura biedrība (DGE) ir noteikusi, ka aptuvenā deva pieaugušajiem atkarībā no dzimuma ir no 300 līdz 350 mg magnija. Saskaņā ar DGE uztura ziņojumiem Rietumu rūpnieciski attīstītajās valstīs miljoniem cilvēku magniju uzņem nepietiekamā daudzumā. Tas nav nekāds brīnums, jo magniju galvenokārt satur graudi, sēklas, pākšaugi un pilngraudu produkti – pārtikas produkti, kurus mēs parasti neuzņemam lielos daudzumos. Turklāt mūsu uzturā ir arī “magnija zagļi”, piemēram, alkohols un it īpaši nikotīns. Individuālās vajadzības ir atkarīgas arī no citiem faktoriem: vasarīgā temperatūrā vai sportojot mēs svīstot zaudējam vairāk minerālvielu, tādējādi arī palielinās magnija deficīts. Un, lūdzu, atcerieties: tā kā magnijs regulē stresa hormonu izdalīšanos, pieaugot izaicinājumiem, palielinās arī nepieciešamība pēc magnija!

Ir pierādīts, ka migrēna parasti cilvēku „izsit no ierindas” pilnībā. Atpūta, dienas režīma ievērošana un izvairīšanās no zināmiem migrēnas izraisītājiem šķietami nedaudz samazina lēkmju biežumu. Magnija krājumu papildināšana ir vēlama, jo šī minerālviela tieši ietekmē nervu sasprindzinājumu un palīdz atslābināties.

Vairāk informācijas varat atrast vietnē: www.diasporal.com.

[1]https://www.rki.de/DE/Content/Gesundheitsmonitoring/Gesundheitsberichterstattung/GBEDownloadsJ/JoHM_S6_2020_Migraene_Spannungskopfschmerz.pdf?__blob=publicationFile