Lai sauļošanās un kopumā, būšana saulē, būtu droša un nesagādātu nepatīkamus mirkļus un vilšanos, der iepazīt tuvāk starojuma veidus, kosmētikā izmantotos UV filtrus, un kā sevi labāk pasargāt no saules negatīvās ietekmes.

Saules starojuma veidi

Saules starojums, kas sasniedz Zemes virsmu, tiek iedalīts trīs diapazonos ar dažādu enerģiju un viļņu garumiem (nm): ultravioletais starojums, infrasarkanais starojums un redzamais spektrs.

UV starojumam ir raksturīga visaugstākā enerģija. Tā viļņu garumu diapazons ir 200–400 nm un tiek iedalīts trīs apakšdiapazonos: UV A (320–400 nm), UV B (280–320 nm) un UV C (200–280 nm, ko bloķē atmosfēra). UV starojums veido tikai 5 % no starojuma, kas sasniedz Zemes virsmu.

Redzamā gaisma, kuras viļņu garums ir 400–700 nm, veido aptuveni 50 % no Saules izstarotās gaismas. Redzamās gaismas diapazons, kas ir svarīgs no kosmetoloģijas viedokļa, ir augstas enerģijas zilā gaisma (HEV).

Infrasarkanais starojums IR ar viļņa garumu 760–1440 nm tiek iedalīts divos diapazonos: IR-A (tuvais), IR-B un IR-C (tālais). Aptuveni 45–55 % no starojuma, kas sasniedz Zemi, ir tikai infrasarkanais starojums.

Ādas aizsardzībai pret saules starojuma bīstamo ietekmi (jau minēto eritēmu, saules apdegumiem, fotonovecošanos, vēža attīstību) lietojiet kosmētiku ar UV filtru.

UV filtri

Kosmētikā izmantojamos ķīmiskos filtrus iedala minerālajos un ķīmiskajos filtros. Šī iedalījuma pamatā ir iedarbības mehānismu atšķirības. Ķīmiskie (organiskie) filtri absorbē UV starojumu un absorbēto gaismas enerģiju pārveido termiskajā enerģijā. Fiziskie filtri (minerālu, neorganiskie) atstaro un izkliedē UV starojuma fotonus.

Kā lai mēs zinām, cik efektīvi UV filtri tiek lietoti dermokosmētikas sastāvā? Kosmētikas efektivitātes mēraukla ir aizsardzības pret sauli indikatori: SPF UV B diapazonā un PPD, IPD, PFA UV A starojuma diapazonā.

SPF rādītāju nosaka, balstoties uz EN ISO-24444: 2011 standartu. Tests tiek veikts “in vivo”. Tā gaitā preparāts ar blīvumu 2 mg/cm² tiek uzklāts ar testējamās personas muguras ādas. Pēc tam āda tiek apstarota ar pakāpeniski palielināmā UV B starojuma devām, kuras izstaro ar ksenona lampu. SPF vērtības noteikšanai nosaka laiku, kurā uz ādas, kas ir aizsargāta ar testējamo produktu un nav aizsargāta, parādās eritēma.

Pastāv uzskats, ka, ja mēs iegādāsimies preparātu, uz kura iepakojuma būs norādīta SPF 30 vērtība, tas nozīmēs, ka pēc preparāta uzklāšanas uz ādas mēs varēsim saulē uzturēties par 30 minūtēm ilgāk. Taču tā nav patiesība. SPF 30 rādītājs norāda, ka starojuma deva pēc kosmētikas uzklāšanas, kas izraisīs eritēmu, būs 30 reizes lielāka, nekā starojuma deva, kura eritēmu izraisīs uz neaizsargātas ādas. Tas nenozīmē, kas saulē bez apdegumu riska var atrasties 30 reizes ilgāk! Ja produkts ir uzklāts uz ādas, bet smilšu, jūras ūdens, sviedru ietekmē un dvieļa lietošanas rezultātā tiks norīvēts no ādas, tas atkārtoti jāuzklāj ik pēc divām stundām.

Kā uzklāt aizsargkrēmu? Ļoti svarīgi ir uz ādas virmas savlaicīgi uzklāt 2 mg/cm² krēma, t. i., 30 ml (krēma daudzums, kas ietilpst plaukstā). Pareizi veikta un regulāra ādas kosmētikas uzklāšana ir galvenais efektīvas ādas aizsardzības pret UV starojuma ietekmi faktors.

Aizsardzības pret UV A starojuma ietekmi pakāpi nosaka ar PPD parametru. PPD paliekošās pigmentācijas indekss ir UV A starojuma devas, kas uz ar kosmētiku aizsargātas ādas izraisa reakciju, attiecība pret starojumu devu, kas izraisa neaizsargātas ādas reakciju, ja mērījums tiek veikts 2–24 stundu laikā pēc UV A starojuma ietekmes beigām.

KĀDĒĻ DIENAS KRĒMS AR SPF AIZSARDZĪBU JĀLIETO VISU GADU, NEVIS TIKAI VASARĀ?

Iepriekš norādītais ieteikums par saules aizsargkrēma lietošanu jāņem vērā ne tika brīvdienās un sauļošanās laikā. Āda jāaizsargā visu gadu. Kādēļ?

UV B starojums veicina iedeguma veidošanos, izraisa eritēmu, saules apdegumus, pasliktina ķermeņa imūno funkciju darbību (imūndepresija), rada pirmsvēža izmaiņas un izraisa ādas vēzi. Visaugstākā UV B starojuma intensitāte ir pavasara un vasaras mēnešos no plkst. 11.00 līdz 15.00. Šo starojumu bloķē telpu un automašīnu logi. UV B starojuma intensitāte ir atkarīga no ģeogrāfiskā platuma, augstuma virs jūras līmeņa un mākoņu daudzuma.

UV A starojuma gadījumā ietekme ir atšķirīga. U A starojums galvenokārt izraisa fotonovecošanos, salīdzinājumā ar UV B starojumu dziļāk iekļūst ādā un sasniedz dermas slāni. Šis starojums šķērso logus, un tā intensitāte visa gada garumā ir nemainīga. Tagad jūs zināt, kādēļ sejas krēms ar filtru ir jālieto visu gadu.

Ir vērts pieminēt, ka aizsardzība pret sauli ir nepieciešama arī kosmētiskas un dermatoloģijas kopšanas laikā, kura izraisa dziļu un vidēji dziļu epidermas atslāņošanos balināšanas ar lāzeru laikā, apstrādes ar lāzeru un citu procedūru laikā.

HEV UN IR STAROJUMS

Ar ādas aizsardzību pret UV A un UV B starojuma ietekmi ir par maz. Jau vairākas sezonas dermokosmētika piedāvā arī aizsardzību pret infrasarkanā (IR) starojuma un augstas enerģijas (HEV) zilās gaismas ietekmi. Kādēļ tas ir svarīgi?

Infrasarkano starojumu iedala trīs diapazonos: IR-A (tuvs infrasarkanais starojums), IR-B un IR-C (tāls infrasarkanais starojums). Šis starojums veido 56 % no kopējā Saules starojuma, kas sasniedz Zemes virsmu. Infrasarkanais starojums ādā iekļūst dziļāk par UV starojumu. 50 % no IR-A starojuma sasniedz dermu, bet 10 % sasniedz zemādas audus.

IR starojums pastiprina UV starojuma radītos bojājumus. IR-A starojums ģenerē 25 % no brīvajiem radikāļiem, ko ādā ģenerē UV starojums.

Augstas enerģijas zilā gaisma (HEV) ar viļņa garumu 400 500 nm spektrā atrodas blakus garo viļņu UV A starojumam, un izraisa UV A līdzīgus brīvo radikāļu procesus, kas paātrina ādas novecošanos. HEV starojumus ģenerē tikpat lielu brīvo radikālu daudzumu, kādu kopīgi rada UV A un UV B starojums. Brīvie skābekļa radikāļi atstāj graujošu ietekmi uz visu ķermeni, izraisa lipīdu un proteīnu degradāciju, metālproteināžu aktivizēšanu. Zilā gaisma saīsina fibroplastu kalpošanas mūžu un izplatīšanos, izraisa DNS bojājumus, ādas krāsas zaudēšanu un priekšlaicīgu ādas novecošanu. HEV gaismas avots ir ne tikai Saule, bet arī portatīvo datoru, viedtālruņu un planšetdatoru ekrāni, pie kuriem mēs katru dienu pavadām vairākas stundas. Īpaši tagad, pandēmiju laikmetā, kad profesionālā un sociālā dzīve gandrīz pilnībā ir pārcēlusies uz virtuālo pasauli, ir vērts uzmanību pievērst ādas aizsardzībai pret bīstamo HEV starojuma ietekmi. Izvēlieties krēmus ar UV A, UV B, kā arī HEV un IR filtriem.

FOTONOVECOŠANĀS

Pirms dažām rindkopām bija minēts, ka saules starojums veicina priekšlaicīgu ādas novecošanu. To galvenokārt izraisa UV A starojums. FOTONOVECOŠANĀS tiek definēta kā ādas īpašību kopums, kas novērojams pēc pārmērīgs neaizsargātas ādas pakļaušanas saules starojumam.

Šīs īpašības ietver:

• plankumi uz ādas un krāsas zaudēšana;
• aktīniskā keratoze;
• ādas elastoze – deformētu, nepareizi veidotu elastīna šķiedru uzkrāšanās uz ādas;
• epidermas sausums un raupjums;
• teleangiektāzija;
• pārmērīga tauku dziedzeru attīstība;
• ādas ļenganums, elastības trūkums.

Kā jūs redzat, saules aizsargkrēms ir jauneklīgas ādas sabiedrotais.

ĀDAS PIGMENTĀCIJAS PROBLĒMAS UN SAULE?

Krāsas zaudēšana

Saules starojums ir svarīgs krāsas zaudēšanas cēlonis. Uz melanocītu (ādas pigmenta šūnas) virsmas izvietotie receptori UV starojuma ietekmē ierosinās. Melanocītu aktivizēšanās rezultāts ir reakciju ķēde, kuras rezultātā veidojas melanīns. UV   starojums aktivizē MCR1 melanokortīna receptoru un palielina tirozināzes – galvenā melanoģenēzes procesa enzīma aktivitāti. UV A starojums paātrina melanīna okisdēšanos, stimulē melanoģenēzes procesu, izraisot tūlītēju epidermas pigmentāciju. Pārmērīgs melanīna daudzums un tā nevienmērīgais sadalījums epidermas šūnās veido tumšākus neregulāras formas plankumus, t. i., notiek ādas krāsas zaudēšana.

Rozācija

Saule nav vaskulāras ādas un rozācijas sabiedrotais. Aptuveni 20–30 % pacientu UV starojuma ietekmē parādās vaskulāras izmaiņas.

Saules starojums izraisa rozāciju un pasliktina tās stāvokli. Saules starojuma ietekmē asinsvadi paplašinās, un veidojas redzamas formas eritēma. UV starojums veicina pastiprinātu skābekli nesaturošu brīvo radikāļu un metaloproteināžu – par kolagēna un elastība šķiedru sadalīšanos atbildīgo enzīmu noārdīšanos. Metaloproteināzes no epidermas iekļūst dziļākajos apstarotās ādas slāņos un sagrauj ādas ārpusšūnu matricu un asinsvadus. Sadalīšanās produkti pēc tam izraisa iekaisuma reakcijas.

Turklāt UV starojuma rezultātā epidermā izdalās proangiogēnie faktori, kas ietver: VEGF, bFGF (pamata fibroplasta attīstības faktors). Palielināta angioģenēze (jaunu asinsvadu veidošanās process) ir viens no rozācijas attīstības faktoriem.

IR starojumam ir būtiska loma rozācijas patoģenēzē, lieku brīvo radikāļu ģenerēšanā, metaloproteināzes izpausmju pastiprināšanā un angioģenēzes veicināšanā. UV filtrs sejai ir būtisks elements, kas novērš vaskulāras ādas simptomu saasināšanos un rozācijas attīstību.

Jutīga āda

Raksturīga īpašība un vienlaikus visu jutīgas ādas nevēlamo simptomu cēlonis ir epidermas barjerfunkciju pasliktināšanās. Bojāta epidermas barjera vecina kairinātāju, alergēnu, mikroorganismu un saules starojuma iekļūšanu ādā. Jutīga āda uz UV starojumu var reaģēt ar alerģiskām reakcijām, saules apdegumiem un pigmentācijas izmaiņām. Jutīgai ādai, piemēram, ādai ar zemu Ficpatrika fototipu vai cilvēkiem, kuru ādai ir paaugstināts ievainojumu risks, ir nepieciešama speciāla aizsardzība. To nodrošina Medic Protection SPF 100+ medicīniskā ierīce. Tā ādu aizsargā pret eritēmu, apdegumiem, fotonovecošanos, samazina ādas diskomfortu. Šo aizsardzību nodrošina kanolas eļļa un aļģu ekstrakts, kas atjauno pareizu ādas mitrināšanu un eļļošanu.