Autors: Kaspars Kudiņš, ārsts rezidents oftalmoloģijā, maģistrs veselības vadībā, Redzes centrs Tev.
Mūsdienās aizvien vairāk tiek noslogotas mūsu acis un aizvien biežāk ikdienas praksē nākas saskarties ar pacientiem, kuri cieš no sausās acs sindroma izraisītajām sekām.
Pēc definīcijas, kas laika gaitā mainās un pilnveidojas, sausās acs sindroms (SAS) ir multifaktoriālu cēloņu izraisīta patoloģija, kas var izraisīt acu diskomfortu un redzes traucējumus, asaru plēves nestabilitāti, potenciālu acs virsmas bojājumu. Sausās acs sindromu pavada palielināta asaru plēves osmolaritāte un acs virsmas iekaisums, pēc jaunākajiem datiem sausās acs sindromu pavada arī neirosensitīvās novirzes.
Neskatoties uz to, ka SAS galvenokārt parādās vecākiem cilvēkiem (SAS skar 5-30% iedzīvotāju vecuma grupā virs 50), ikdienas praksē biežāk parādās aizvien jaunāki pacienti, kas cieš no SAS simptomiem. Negatīvā tendence varētu būt skaidrojama ar mūsdienu vides paradumiem, pastiprināta redzes slodze ikdienā vairs nav retums, īpaši pēdējos gados, kad palielinājās vidējais pavadītais laiks pie viedierīcēm (pēc 2020. gada pētījuma datiem televizora un spēļu konsoles multivides lietojums pieauga par 60% un mobilo ierīču un ar darbu saistītu ierīču lietošana par 14%. Pēc ASV veiktā pētījuma datiem, ekrāna laiks uz vienu personu, kas ir vecāka par 18 gadiem 2020. gadā ir pieaudzis līdz 13:28 stundām dienā, salīdzinot ar laiku. 10:09 stundām dienā 2019. gadā).
Apskatot SAS klasifikāciju, pacientus var iedalīt divās grupās simptomātiski un asimptomātiski. Objektīvi pacientiem var būt un var nebūt acs virsmas iekaisuma pazīmes. Apskatoties pat tikai uz asimptomātiskajiem pacientiem viss nav tik vienkārši. Asimptomātiskiem pacientiem bez iekaisuma pazīmēm nav nepieciešama ārstēšana. Asimptomātiski pacienti ar acs virsmas iekaisuma pazīmēm papildus tiek iedalīti kā pacienti bez simptomiem, kuriem nepieciešami preventatīvi pasākumi, un pacienti ar neirotrofiskiem stāvokļiem, kuriem nepieciešams identificēt pazīmes un kuriem ir iespējama diagnoze sausās acs sindroms.
Savukārt, ja mēs apskatam simptomātiskus pacientus tie var būt pacienti bez acs virsmas iekaisuma pazīmēm un tie tiek iedalīti kā pacienti ar neiroleptiskām sāpēm, kuriem nepieciešama sāpju kontrole, un pacienti ar simptomiem bez acs virsmas iekaisuma pazīmēm, kuriem nepieciešama tālāka novērošana un preventatīva terapija. Ja pacients ir simptomātisks un ar acs virsmas iekaisuma pazīmēm, nepieciešams uzdot uzvedinošus jautājumus, kas var norādīt uz citām acs virsmas patoloģijām. Šajā gadījumā atkarībā no uzvedinošo jautājumu rezultātiem var nonākt pie diagnozes sausās acs sindroms vai arī citas acs patoloģijas, un tādā gadījumā jāseko rīcībai, kas atkarīga no diferenciāldiagnozes.
